2. A. 1.2. J.Trejs Saukas izloksnē. LP,VI,54. AŠ, II, 1b.

Zemnīks brauce or zivīm po ceļu. Lopsa daguojuse teice: "Meiļais zemnīks, vai tu mani navari kuodu gobolu pavest, es asu stipri pīkususe?"

"Jo, jo!" zemnīks saceija, "kuop tik uz vazuma viersā!"

Lopsa, izkoapuse iz vazuma, poarkūž maisus un visas zivis izbierst pa ceļu. Peic koada laika lopsa soka: "Paldīs, ka mani tik tuoļu atvedi, nou es īšu kuojuom."

Zemnīks aizbraucja prūjuom. Lopsa sanas zivs iz sīna kaudzes un uod. Vilks daīt un soka: "Kū tu tur dori?" Lopsa soka: "Ādu zivs." Vilks soka: "Dūd man or kuodu zivtiņu!" Lopsa: "Ej zvejūt!" Vilks: "Kū [kā] ta lai zvejū?" Lopsa: "Īkar osti oaliņģī un turi tik ilgi, koamēr var maneit, ka bišķin grouts; tad velc oaruo un tev bous." Vilks īt iz oaliņģi, īkar osti in zvejū. Lopsa īguojuse pī saimnīces un soka: "Pīlīc man krouzeiti ījava (iejava), tad es tev pastoasteišu līlu breinumu." Saimnīce pīlika krouzi ījava un lopsa soaka klīgt: "Saimnīk, saimnīk, pīvazuo oku!" Un saimnīks pajēma leidze puišus un skrēja or kūkīm iz oaliņģi. Vilks, īraudzejs ļauds, gribēja aizskrīt, bet oste jam bej pīsaluse pī oaliņģa un nu rausteijuos tik ilgi, koamēr oste nūtrouka un vilks aizskrēje bez ostes.