5. A.1.2.3.4. K.Corbiks no M.Saulevicas Bukaišos.

Kāds saimnieks vedis maisā strimalas no pilsētas uz mājām. Lapsa to dabūjūse zināt. Viņa ar riņķi aizskrējūse saimniekam priekšā, nogulūsēs uz ceļa un izlikūsēs par nedzīvu. Saimnieks domā, kādēļ atstāt lapsu, labāk vest uz mājām. Tas iebāza lapsu strimalu maisā un brauc priecīgs uz mājām.

Lapsa gudreniece pārkož maisam caurumu un izsviež strimalas laukā. Pēc tam pate izlien no maisa un salasa izkaisītās strimalas. Viņa nosēžās uz siena kaudzes un sāk strimalas notiesāt.

Te — kur gadījies, kur ne?— vilks klāt.

"Ko tu, kūmiņ, ēd?"

"Ēdu strimalas."

"Kur tu viņas ņēmi?"

"Sazvejoju."

"Dod man drusku pasmeķēt!"

Lapsa nosviež strimalas galvu. Vilks apēd laizīdamies.

"Dod man vēl drusciņ!"

Lapsa nosviež jau pus strimalas. "Ak, cik smeķīgs, dod man vēl drusku!"

Lapsa nosviež veselu strimalu. "Aizved mani uz turieni, kur tu tās sazvejoji."

Lapsa ar mieru. Tā aizved vilku pie dīķa un liek tam iebāzt asti āliņģī. Pēc kāda laika vilks sāk kustināt asti.

"Nekustini, nekustini, lai vēl stāv, vēl nav pieķērušās!"

Vilkam sāk sals kniebt astē. Pēc brītiņa tas sāk atkal kustināt asti, bet nevar vairs izraut, aste iesalūse. Lapsa aizskrien uz mājām un sauc: "Sievas, meitas, vīri, puiši, vilka aste āliņģī iesalūse."

Cits pakampis čaukstures, cits rungu, un sāk klapēt vilku, ka put vien. Vilks nabadziņš nevarējis izturēt, norāvis astei galu un prom uz mežu.

Lapsa pa to laiku iegājūse istabā. Sievas pašlaik cepušas asiņu raušus. Asiņu mulda vēl stāvējūse uz galda, turpat stāvējis arī spainis ar rūgušu pienu. Lapsa iebāzūse galvu asiņu muldā, iespiedūse piena kunkuli pierē un tādā izskatā iet uz mežu.

Vilks nāk nikns pretīm, kā viņas dēļ šādi sitieni bij jāiztur. Lapsa saka: "Tu esi sasists, bet es vēl vairāk. Redzi, man galva ir pārsista un smadzenes nāk pa pieri laukā.. Es nemaz vairs nevaru paiet. Vai tu nevarētu mani aiznest līdz manai alai."

Vilkam palicis viņas žēl. Tas ņēmis lapsu sev uz muguras un stiepj uz alu. Pie alas lapsa nolēc vilkam no muguras un iesaucas: "Kults nekultu nes, kults nekultu nes." Vilks no dusmām kampis un nokodis tai astes galu. No tā laika lapsām esot balti astes galiņi.