Lapsa ieviļ vilku pagrabā.  

A. 41. M.Zaube Rīgā, A.Bērzkalnes krājumā.

    Reiz lapsai, skrienot pa ceļu, uzskrēja izsalcis vilks virsū un tūdaļ solījās apēst, bet lapsa, gudriniece, stāsta, lai nākot viņai līdz uz gaļas pagrabu. Vilks ir ar mieru un aiziet arī abi divi uz pagrabu gaļu ēst. Ielienot pa caurumu iekšā, vilks, izsalcis būdams, klāt pie mucas un tikai ēd, bet lapsa drusku ieēd, izskrien ārā pa caurumu un atpakaļ. No sākuma vilks neievēroja, bet vēlāk sāka nomanīt un uzprasīja: "Ko tu tik daudz skrej ārā?" Lapsa atbild, ka vaktējot saimnieku. Vilks nu ir mierā un tik ēd jo projām. Pēc kāda laika nāca saimnieks. Lapsa gudriniece, vienumēr skrēja ārā, lai paprovētu, vai nav padaudz ēdusi, un vai vēl var pa caurumu ārā tikt. Saimniekam nākot, lapsa steigšus aizbēga. Vilks arī gan tūliņ izdzirdis saimnieku nākam, skrējis uz caurumu, bet kur tev? — tā pieēdies gaļas un uzpūties resns, ka netiek vairs ārā. Saimnieks nu vilku nosita, bet lapsa aizbēga prom un tā izglābās no vilka atriebības.