A. 43. 30. F.Pudžs Niedrumuižas sādžā, N.Rancāna krājumā.

Lopsa sasadraudzēja ar vylku taiseit sev muojiņas. Lopsa taisēja muoju nu skuju, bet vylkam teice, lai taisūt muojiņu nu lads. Pavasarī vylka muojiņa izkusa, bet lopsas atlyka.

Tod vylks teice: "Vysaidā ziņā es tev atrībšūs."

Lopsa teice: "Naēd, bet paglobuoj mežā, kur ir dūbe! Tur ir paglobuots ari muns tāvs."

Lopsa nūskrēja paprīšku, lai apsavārtu, voi nav aizbyruse dūbe. Viņa nūstuoja dūbes ūtrā pusē un teice, lai vylks ejūt šur. Vylks, nu prīcas lākdams par dūbi uz lopsu, īkrita vydā. Lopsa viņu aproka, bet poša palyka dzeiva.