2. A. 57. Ontons Sītiņš Kolupā, B.Spūļa krājumā.

Reizi krauklis, skrīdams car ustobu, īraudzīja pakuortu sīru un, pajēmis tū, aizskrējis uz mežu. Atsasēdis kukā, suoka tū kņuobt. Kur bejuse, nabejuse? — daīt pi tuo kūka lopsa un soka uz kraukļa: "Kaids tu skaists, kaidas tavas acis, gūrni, spuorni! Dūmuoju, ka tova volūdiņa ari tik pat skaista."

Tū dzierdādams krauklis suoka krēkt, bet pa tū laiku pasaplētja juo kņuobis un sīrs nūkrita zemē. Lopsa, paķēruse sīru, aizskrēja pa ceļu.

Piezīme. Pasaka par kraukli un lapsu var būt izplatīta arī ar Stendera pasaku (25) un P.G.Šaca lasāmās grāmatas (11) palīdzību. P.Š.