2. A.Lerchis-Puškaitis Džūkstē un Pienavā. LP, I, 158. AŠ, II, 16a.

Lapsa, ieraudzīdama krūzi uz akas malas gribējusi labprāt to baudīt, kas tur iekšā. Krūze, to manīdama, teikusi: "Kūmiņ, neaiztieci mani, jo tas, kas man iekšā, nav tevim likts, bet saimniecei."

"Negribu nemaz to aiztikt, kas man nav likts; gribēju tikai paskatīties, ko tādas saimnieces laba bauda."

Lapsa tā gan teica, bet sirdī domājusi putru izēst un tad krūzi akā noslīcināt. Viņa iebāzusi galvu krūzē un lakusi. Bet, putru ēdot, aizsainis aizbīdījies aiz ausim tā, ka krūzi slīcinot pati ievilkta akā līdz. Slīkdama nabadzīte lūgusies: "Krūziņ, krūziņ, sirdsmīļā krūziņ! es domāju pa jokiem un tu no tiesas!"

Bet krūze atbildējusi: "Kūmiņ, kūmiņ, sirdsmīļo kūmiņ! es jau arī tāpat par jokiem padarbojos, bet tu bļauji no tiesas!"