1. A.70. J.Balodis Lizumā, Brīvzemnieka kr. LP, VII, II, 50, 1, 8b.

Zaķis žēlojies pie Dieva par to, ka viņš tāds bailīgs esot radīts. Dievs atteicis: "Par to tev atkal garas ausis, ka vari smalki dzirdēt savu uzbrucēju, un vieglas kājas tam izmukt."

Zaķis ar to nav tomēr bijis apmierināts un gājis uz strautu slīcināties. Bet varde, redzēdama, ka viņai skrien zaķis taisni virsū, sabijusies un iesprukusi strautā. Nu zaķis redzējis, ka ir taču viens zvērs, kas no viņa bīstas, sācis pilnā kaklā smieties, no kā viņam pārplīsusi virslūpa.