3. A. 70. A.Bīlenšteins, LP, VI, 44. AŠ, II, 57a.

Zaķītis esot bīš tas vienīgais radījums, no kā neviens neesot bēdzis. Viņam vien esot bīš no visiem jābēg; un par to viņš gauži noskaities un gribēš sevim galu darīt. Tā viņš nu esot gāš pie ezera un gribēš slīcināties. Bet tur esot vardes bīšas, tās esot bēgušas; un tad zaķītis esot smējies, kamēr viņam lūpas pārplīsušas.

Tādēļ zaķi ir ar pārplīsušām lūpām.