4. A. 70. P.Š, no sava tēva-tēva Raunā.

Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera malā sēdēšas vardes un redzēšas, ka viņām skrien taisni virsū viens zvērs ar lielām garām ausim. Vardes sabijušās un pļunks, pļunks, pļunks! salēkušas ūdenī. Kad nu zaķis redzēš, ka tik daudz kustoņu no viņa sabijušies, tad viņš sācis smieties un tikmēr smēš, kamēr tam pārplīsusi lūpa.