9. A.70. P.Lielupis Vec-Piebalgā, Etn, I, 1891. LP, VII, II, 50, 1, 8c. AŠ, II, 57c.

Zaķis bēdājies, ka viņam no visiem bailes un no viņa neviens nebīstoties. Savās bailēs tas skrējis uz upi slīcināties. Skrējis caur aitu pūli. Aitas izbijušās, aizskrējušas uz abām pusēm. Nu zaķis redzēdams, ka tāds pūlis aitu no viņa bēg, neskrējis vairs uz upi slīcināties, bet sācis tā smieties, ka lūpas pārplīsušas.

Vēl tagad saka, kad kāds ļoti smejas: "Kad tikai netiek četras lūpas kā zaķim?"

Piezīme. Pēdējais variants tomēr rāda, ka vecā Stendera fābula nevar but vienigais avots, no kura šī pasaka būtu pie latviešiem ieviesusies. P.Š.