3. A. 71. J.Zaļkalns Rāmuļos, Etn. III, 1893. LP, VII, II. AŠ, II, 56b.

Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot sasildīties un tādēļ skrējis, cik vien jaudājis; bet aukstums palicis vēl arvien stiprāks, tā ka pēdīgi zaķis, par siekstu lecot, palicis stīvs un turpat guļam. Bet zaķis mirstot atteicis aukstumam, ka šis no liela karstuma vairs nevarot paskriet.

Piezīme. O.Dēnharts (Natursagen III, 23 un491) ir šādu pasaku atradls tikai pie igauņiem un somiem. P.Š.