Vilks un dzērve.
A. 73* P.Š. no sava tēva-tēva Raunā.
Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu,kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi dzirdēt un apņēmusies vilku glābt. Vilks atplētis savu kaklu un dzērve ar savu garo knāpi izvilkusi kaulu. Kad nu dzērve prasīsi apsolītās maksas, tad vilks tik to izsmēš un sacīš: "Vai tev vēl ar to nepietiek, ka tu no vilka rīkles esi vesalu kaklu laukā dabūjusi?"
Piezīme. Šo Aisōpa pasaku vispirms ir tulkojis vecais Stenders (26) un izplatījis P.E.Šacs (8). Visai populāra viņa tomēr neliekas būt. P.Š.