3. 101. 102. J.Poga Brambergā, Brīvzemnieka krājumā, LP, VI, 36, 10. AŠ, II, 25e.

[Iesākums tāds pats kā iepriekšējam variantam].

Krancis, krēslai metoties, kāzu dienā ievedis vilku namā, teikdams: "Palieni te aiz malkas, te tu vari droši gulēt, jo tagad man klājas ļoti labi, gandrīz visa vaļa rokā, tādēļ ēdienu tev apgādāšu kā ja."

Un nu Krancis apgulās taisni aiz sliekšņa. Ka sieva ar gaļas podu nākusi no kāzu istabas ārā, tā klūpot pār Kranci, pods sašķīst un gaļa pa plānu. Šī gan lādas: "Ak tu maitas suns, vai nevarētu pie malas gulēt!" bet saimniece atsaka: lai liekot suni mierā! lai izgāzto gaļu sāņus paslaukot!

Tāpat noticis arī ar alus puisi. Bet nu vilks piedzēris un tikko muzikanti sākuši spēlēt, vilks tūliņ: "Kranci, es pūtīšu līdz!"

Pūtis arī. Kāzinieki vilku ar rungām pasituši un iemetuši tukšā šķūnelī. Pēc kāda laika vilks atkal atdzījās un aizkliboja uz mežu.

Piezīme. Bramanis Brīvzemnieka krājumā no Rīgas apkārtnes raksta, ka suns pēc kāzām nosistā vilka labad tikmēr raudājis, kamēr žēlabās nomiris.