3. A. 103. Maksims ar skolotāju Pelēku Āraišos. LP, VII, II, 32, 5, l.

Zemnieks gāja uz mežu un atrada pie priedes naudas podu. Tikko gribēja ņemt — velns klāt: pods piederot viņam. Viņi apņēmās pēc tā poda ar zvēriem karot: kurš uzvarēs, tam pods piederēs. Velns atnāca ar lāci un mežacūku, bet zemnieks vēl nebija atnācis. Tad velns pavēlēja, lai lacis kāpjot kokā lūkot, vai zemnieks jau nākot. Lācis uzkāpa — nenākot nekā. Pēc brīža velns atkal sūtījis lāci kokā. Uzkāpa — ne nākot nekā. Pēc tam sūtīja trešo reizi — lacis saka: "Nu nāk un nāk zemnieks ar svirtēm un ar vienu tādu, kam divi galvas!" (Zemnieks bija paņēmis līdz klibu āzi un kaķi, kaķa aste tā svirte). Lācis palika kokā, mežacūka ielīda lapu čupā un velns paegļu cerā. Atnāk zemnieks ar biedriem, kaķis ierauga mežacūkas asti, domā: "Tā ir pele," un klūp virsū. Kā klūp virsū, mežacūka bailēs projām. Bet kaķis pārbijies mūk priedē augšā. Lācis domā: "Tas zvērs cūku jau apēda, nu ēdīs mani!" un kā lec no koka — nolauž kaklu. Velns redz: karu ir pazaudējis, atdod zemniekam naudas podu.