Auns ar vilku.

2. A, 122. P. Graudiņš Vērenē Etn. IV, 1894. LP, VII, II, 38, 1, 1.

Reiz vilks saticis avenu meža malā un sacījis uz to: "Es tevi apēdīšu!"

Avens atbildējis: "Kam tev vajaga pūlēties ēst? Nostājies labāk lejā, atplēt muti; es uzkāpšu kalnā un ieskriešu tev dzīvs rīklē!"

Vilks arī bijis mierā ar tādu avena padomu. Avens uzkāpis kalnā un tad devies ar visiem ragiem vilkam pa atplēstu muti virsū, tā ka vilks bijis uz reizi gar zemi un pats avens licies projām, cik tikai jaudājis.

Kad vilks uzcēlies, tad teicis: "Diezin, vai iekšā palika, jeb vai cauri izskrēja?"