Stirna un vilks.

  12B Niedre Vec-Sērē. LP, V, "8. A5, II, 2ita.

Stirna reiz paslēpa bērnus šķūnī, piesacīdama: "Bērni mīļie! nelaidiet neviena iekšā, kamēr es jūs saukšu šādiem vārdiem: bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!" Labi! Bet stirna nav gabalu aizgājusi, te vilks klāt ar savu rupjo balsu: "Bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!" Stirnēni tomēr noprot, ka tā nav mātes balss un nelaiž vis. Vēlāk pārnāk māte, pabada pie durvim un saka:

Bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!" Šie tūliņ pazīst un ielaiž. Stirna pazīdina un drīzi atkal aiziet; bet šoreiz aizmirst piesacīt, ka sveša nav brīv iekšā laist. Stirna nav gabalu gājusi, te vilks atkal klāt, balsu labi smalku spiezdams: "Bērniņi mīļie, laidiet mani iekšā: pilni ragi siena, pilni ciči piena!"

Stirnēni domā: "Māte jau atpakaļ!" un ielaiž. Vilks aprij stirnēnus un prom. Pārnāk stirna, tā sauc vaimanas un bēdās aiztek kalniņā lapsai sūdzēt. Lapsa kalniņā kūra uguni un vārīja putru. Bet stirna ne pie uguns sildījās, ne arī izvārīto putru strēba, brēca tikai pēc saviem bērniem. Lapsa saka: "Nebrēci vis, es tev bērnus gādāšu, paslēpies tikai te aiz krūma!" Un, re, ne visai ilgi, vilks arī atlīdīs pie lapsas m nosēdīsies pie uguns kura zobus sildīt. Lapsa saka: "Ciemiņ, vai negribi manu izvārīto putru pabaudīt?" " Ja, ja, labprāt!" "Nu, tad atgulies augšpēdu, lai varu putru mutē ieliet!" Vilks atgulās augšpēdu. Lapsa piesmēla pilnu kausu ar vā-rošu putru, kā kūpēja vien, un ielēja vilkam rīklē, sacīdama : " Met' baltu, met' melnu, met' dzīvus kazlēnus!" Vilks izmeta dzīvus stirnēnus un aizskrēja, briesmīgi sāpēs kaukdams, kā traks projām. Piezīme. Šai pasakai ir piesprausta vēl šāda piezīme: "Pēc cita atstāstītāja meža kaza un nevis stirna." Ļoti līdzīgu pasaku ir uzrakstījusi arī A.Miglava Rīgā, A.Bērzkalnes krājumā. P.Š.