2. A. 130A. Kalniņš Cenas muižā, A. Bīlenšteina krājumā, H. Bīlenšteina "Tiermärchen" 27. LP, VI, 36, 9. AŠ, II, 51k.

Reiz saimniece sacīja saimniekam: "Pārdosim savu zirgu; tu redzi, mums nav ēdamā vairs!"

Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, aizgāja pie zirga un sacīja: "Bēdz uz mežu, tevi rītu pārdos!"

Labi! Saimnieks rītā aiziet uz stalli, neatron zirga vairs. Tad saimniece sacīja atkal: "Nokausim savu bulli (vērsi), mums nav vairs ēdamā." Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, aizgāja pie buļļa un sacīja: "Bēdzi uz mežu, tevi rītu kaus nost!"

Labi! Saimnieks rītu aiziet uz kūti, neatron buļļa vairs. Tad saimniece sacīja atkal: "Pārdosim savu pīli; tu redzi, mums nav vairs ko ēst dot."

Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, aiztecēja pie pīles un sacīja: "Bēdz uz mežu, tevi rītu pārdos!"

Labi! Rītā saimnieks aiziet uz kūti, neatron pīles vairs.

Tad saimniece sacīja atkal: "Nokausim mūsu gaili, mums nav ko ēst dot!" Gailis, krāsns caurumā to dzirdēdams, uzkāpa jumtā un dziedāja: "Ķiķerigī! nedabūsi vis mani!" un aizlaidās uz mežu. Tur nu pa visiem uzcēla māju un mājoja kopā, katrs savu darbu darīdams: zirgs nesa malku, bullis klāja galdu, pīle kūra uguni un gailis vārīja.