Mājas lopi ceļ ēku.

4. A.130A. A.Tērauda Ērgļos,1863.,A.Bīlenšteina krājumā. LP, VI, 36. 2. AŠ, II, 51g.

Viens saimnieka dēls gribēja kāzas taisīt un ielika vērsi, vepri, avinu un gaili barot. Kādreiz avins sacīja: "Mīļi brālīši! mūs jau laikam kaus, tādēļ bēgsim labāk uz mežu!" Un visi aizbēga mežā.

Tur vērsis un avins sacīja: "Taisīsim kādu māju, kur varam dzīvot!" Bet vepris un gailis teica: "Mēs kaut kur pa to laiku padzīvosim!"

Labi! Vērsis un avins uztaisīja māju. Kad ziema pienāca, šie arī vepri un gaili pieņēma. Bet kādreiz gar to māju vilki gāja garām un viens vilks iegāja iekšā. Tikko bija iegājis, tad skrēja vērsis un dagrūda vilku pie sienas; vepris kur ņēma, tur lampa; avins atkal strādāja durdams un gailis laktā kladzināja.

Vilks, uz citiem vilkiem aizskrējis, sacīja: "Mīļie brālīši! kad es iegāju, tad daskrēja lielais krievs un dagrūda pie sienas; sprancūzis, kur ņēma, tur lampa un uzāris sita ar kulakām; bet viens paaugsti stāvēja un sacīja: "Padai tudi! padai tudi!" [kr., dod šurp!]. Būtu tas nācis zemē, tad es dzīvs nebūtu palicis."