A. 153, 1091. K. Jansons Smiltenē.

Lācis izkāpis saimniekam bites un saimnieks par to lāci izrāmījis. Šis solījies saimniekam savas sāpes atdarīt. Pēc kāda laika abi atkal salabījušies: lācis saimniekam neatriebsies, ja tad un tad, tur un tur saimnieks aizjās tādā zirgā, kāda lācis nepazīs. Labi! Saimnieks uzsēžas saimniecei ačgārniski mugurā, saimniece izlaiž matus justu kā zirga asti un nu gaida lāci. Lācis atnāk un brīnās lielos-nemazos brīnumus: "Zirgs ar vienu iztecējušu aci."

Smērēs medu tur iekšā. Ko lācis sācis grābāties ap zirga aci, to saimniece aiz smiekliem: purkš! Nu lācis izsaucies: "Uja, vairāk plīst neka dzīst."