6. A.154. A.Trofimovičs Eglūnas Vyšķu draudzē, N.Rancāna krājumā.

Kaidu reizi nazinuomā molā ora zemnīks pi meža ar raibu zyrgu. Te umai [leit, umai, piepēži] nu meža izguoja luocs, pīguoja kluotu un soka: "Es ēsšu tovu zyrgu!" Zemnīks soka: "Kai tu ēssi, ka muns zyrgs kūds?" Mežā pasadzierda trūksnis un luocs soka: "Kur man byus nūsaglobuot?" Zemnīks soka: "Ej, nusagloboj aiz munu rotu!" Nu meža izskrīn lopsa nu vaicoj: "Kas tev tur aiz rotu?" Zemnīks atbild: "Sīksta." "Kam tu naīcel sīkstu rotūs?" Tū teikuse, lopsa aizkrīn uz mežu. Luocs soka: "Īcet mani rotūs!" un zemnīks arī īceļ. Lopsa otkon izskrin nu meža un vaicoj: "Kas tev tur rotūs?" Zemnīks atbild: "Sīksta" Lopsa soka: "Kam tu viņu nadasīn?" un aizskrīn uz mežu. Luocs soka:"Dasīn mani rotūs!" Kad zemnīks luoci dasēja, lopsa vēl izskrēja nu meža un vaicoj: "Kas tev tur rotūs?"

Zemnīks atbild: "Sīksta". Lopsa soka: "Kam tu sīkstai cira pīrī naīcērt?" Kad lopsa aizskrēja uz mežu, luocis soka: "Īcērt man pīrī ciri!" Zemnīks īcierta luočam pīrī ciri un luocs beja tyulen pagolam. Lopsa pīguojuse soka: "Kū tu man aizmaksuosi, ka es tevi izgluobu? Salosi vysas vystas nu cīma un atnes man!" Zemnīks nūguoja uz cīmu, īlyka maisā divi suņi un atnese. Lopsa palyka ļūti prīceiga un abi atsasāda. Tad zemnīks izlaide nu maisa suņus, lopsa suoka bēgt, suņi pakaļ, lopsa tikkū īskreja olā. Īskrējusi olā, lopsa vaicoj kuojas: "Vai jyus gribējuot izbēgt?" Kuojas soka gribējuš. Nu vaicoj asti: "Vai tu gribēji izbēgt?" Aste soka nagribējus. Tad viņa izbuozuse asti soka: "Jemit, suņi!" Suņi aiz astes izvylka ari pašu lopsu un saplēse.