7. A. 154. 0ntons Sītiņš Kolupā, B. Spūļa krājumā.

Reizi saimnīks aizguoja da teiruma golam ortu. Teirums beja pi meža molas. Suoka art. Daguoja pi juo luocis un soka: "Es tevi ēsšu." Pa tū laiku vierās, ka izskrīn nu meža lopsa. Luocis soka: "Es īšu gruovī atsaguļšu." Lopsa daguojuse soka: "Dīvs paleidz!" — "Paļdis!" atsoka saiminīks. Lopsa vaicoj: "Kas pi tevis beja daguojis?" Saimimks soka: "Nikuo nabeja." Lopsa soka uz saiminīka: "Es tevi izgluobšu nu smerts, tikai īdūd man puori gaiļu, un tad pasoki, kas tī gruovī guļ." "Bluķis", soka saiminīks. "Ka byutu bluķis, to byutu pi rotu," soka lopsa. Tū nūru-nuojuse, lopsa aizskrēja. Luocis daguojis soka: "Kū tev lopsa sacīja?" "Lopsa man sacīja, ka byutu bluķis, to byutu i pi rotu." Atskrīn otkon lopsa. Luocis soka: "Es atsaguļšu pi rotu." Daguojuse lopsa i soka: "Dīvs paleidz!" — "Paļdis!" atsoka saiminīks. "Kas tī pi rotu guļ?" — "Bluķis." — "Ka byutu bluķis, tad byutu i rotūs." Tū pasacījuse lopsa aizskrēja. Luocis vaicoj: "Ku jei tev sacīja?" "Lopsa sacīja, ka byutu bluķis, byutu i rotūs." Atskrīn vēl lopsa i soka: "Kas pi tevis beja daguojis?" — "Nikuo nabeja." "Bet kas tī rotūs guļ?" — "Bluķis." "Ka byutu bluķis, byutu i dasīts." Lopsa aizskrēja.

Luocis soka: "Dasīn mani!" Saiminīks dasēja luoci. Atskrīn lopsa i soka: "Kas tī dasīts?" "Bluķis." Lopsa soka: "Ka byutu bluķis, byutu i ciervs golā īciersts," tū pasacījuse lopsa aizskrēja. Luocis soka: "Dalīc man ciervi pi golvas!" Saimnīks kai atsavylka, tai luočam golva i pa pusei. Tūlaik saiminīks aizguoja da sātai un, īlicis maisā suni, īt da mežam. Aizskrēja jam priškā lopsa. Saiminīks soka, uz jū: "Ej šur, pajem "gaiļus". Lopsa soka: "Laid vaļā, es nūgyušu." Saiminīks laidja suni nu maisa uorā; suns pēc lopsas, lopsa mežā.