1. A. 158. K. Strods Niedrumuižas draudzē, N. Rancāna krājumā.

Meža molā ganēja goni. Izguoja nu meža lopsa un prasa nu gonim, lai tī atdūd jai vīnu vuciniņu, un goni ari atdevja. Lopsa pajāmuse vuciniņu, aizskrēja atpakaļ uz mežu. Nūnasuse vucynu, jei iztaiseja ragaviņas, un aizjyuguse jū, suoka braukalēt. Reizi lopsa braukdama satyka vylku, kurs suocja prasīt, lai jū pavad kaidu gobolu. Lopsa īsādynuoja vylku ragaviņās, bet tai braucūt, ragaviņas salyuza. Lopsa nūjyudz vucynu un soka uz vylku: "Ej tu uz mežu un sataisi ragaviņas!" Vylks atbild: "Kai es juos sataisīšu, ka es namuoku?" Lopsa soka: "Nūguojis saki tai: leiki kūki, taisni kūki, sasataisat ragaviņas!" Vylks nūīt uz mežu un soka: "Kūks kūkā, nava nivīna taida, kai vajaga." Bet ragaviņas nasasataisēja. Atguojis atpakaļ pi lopsas, vylks soka, ka navars ragaviņu sataisīt. Tad lopsa vaicuoja: "Kai tu sacēji?" Vylks atbild, ka šis sacējis: "Kūks kūka, nava nivīna taida, kai vajaga." Lopsa soka: "Tu esi muļķis." Pametuse vylku pi vucyna, lopsa aizīt poša uz mežu ragaviņu taisītu. Īguojuse mežā, viņa soka: "Leiki kūki, taisni kūki, sasataisat ragaviņas!" Un tai sasataisēja ragaviņas. Lopsa, atvylkuse ragaviņas, atroda vucynu vīnu pati guļūt. Viņa gon pīceļ un aizjyudz vucynu, bet jis jou vairuok naīt. Tad jei īrauga, ka vucynam gaļa ir izāsta un uodā pībuozts cysu. Tad lopsa soka: "Kaids blēdis! Saplēsja munu vucynu un pats nūguoja uz mežu."

Nūguojuse ūtru reizi pi gonim, lopsa suoka prasīt, lai īdūd jai vēl vīnu vucynu. Goni vaicoj: "Kur liki tū, kuru mēs tev īdevjām?" Lopsa atbild: "Tys nūgaisa." Tad goni idevja lopsai ūtru vucynu. Lopsa pajāmuse vucynu, aizguoja atpakaļ. Aizjyuguse jū ragaviņas, braukalēja, kai ogruok. Vylks gon otkon prasejuos, lai jū pavad, bet lopsa nalaidje jū vairuok ragaviņuos.