J. Avotiņš Krustpilī.

Reiz pienāk vilks pie zirgiem un grib dabūt kumeliņu savos nagos. No vienas puses kumeļu aizstāv ķēve, no otras puses ērzelis: Vilks tikai staigā apkārt un glūn, kā tikt klāt. Te uz reiz vilks taisa lēcienu un tāpat arī ērzelis. Ērzelim izdodas ar kāju pineklu uzlekt vilkam uz muguras un piespiest to pie zemes. Tā nu ērzelis stāv nosvīdis līdz pašam rītam, un vilks guļ zem pinekla, mēli izkāris, tikko vairs dzīvs. No rīta atnāk saimnieks, dod vilkam pēdējo sitienu un atpin ērzeli vaļā. Ērzelis vēl reiz greizi noskatās uz nosisto vilku un tad tikai iet saimniekam līdza uz māju.