4. (A.121). A.Trofimovičs EglūnasVišķu draudzē, N. Rancāna krājumā.

Sen-senejūs laikūs kaidā nazinuoma molā dzeivoja vīns skrūders, kurs staiguoja nu cīma uz cīmu, ļaudim apvalku, šyudams. Kaidu laiku viņš guoja vīns pats par mežu, kur umai [leit, umai, piepēži] viņam pasaruodīja vylks. Viņš ļūti nūsabejīs, nūstuoja uz vītas, kad vylks, pīguoijis kluotu, sacīja: "Gulstīs pī zemes, es tevi ēsšu!" Skrūders atbild: "Kai tu mani ēssi, juo es tavā vādarā na-izatikšu? Dūdi lobuok, es pamērīšu, vai izatikšu, vai ne?" Vylks atteic: "Mērij dreižuok!" Tūlaik skrūders, pajēmis vylka asti, apteiņa ap rūku un suoka sist ar prasu [poļu un baltkr, prasa, drēbju gludināmā dzelzs] viņam pa mugoru. Tad vylks suoka praseitīs, lai laižūt viņu vaļā, viņš vairs jam naaiztikšūt. Skrūders ari palaiž vylku teikdams: "Skrīn uz vysom četrom pusem!" Vylks aizbēga klīgdams un gauduodams, bet skrūders napaspēja vēl izīt nu meža, kai vylki suoka skrīt nu vysom molom.

Skrūders, sasatryucīs nu lelom bailem, izkuope kūka yiersyunī, bet vylku bars saskrēja vysapkuort ap tū kūku. Tad vylki pastatēja zamuškā tū vylku, kuru skrūders syta ar prasu, un nu tī suoka kuopt vīns uz ūtra, kam ar tikai vairs diveju vajadzēja leidz skrūderam. Skruders suoka runuot: "Kam, kam patiks, bet kai zamejam patiks par vysim vairuok!" Zamejais nūsabeida, ka viņam patiks par vysim vairuok, laida bēgt prūjom. Tad sakryta ari vysi cyti vylki zemē, ļūti sasadusmuoja un saplūsīja sasystū vylku gobol-gobolim. Bet skrūders nūkuope nu kūka un aizguoja laimīgi uz muojam.