Vilks un gans.

2. J.PIaudis Jaundubultos, Zin. Kom.kr. LP,VI,66,3. AŠ, II, 33b.

Reiz vilks ganam noplēsis divas aitas un tūliņ noēdis. Vēlāk gans atradis vilku mežā kā nosprāgušu guļam - pārēdies. Nu gans sagudrojis atriebties: nogriezis labu stibu, paņēmis vēl arī akmeni, uzkāpis vilkam mugurā un tikai sācis mietēt. Vilks atmodies un bailēs sācis ar ganu mugurā tik dikti skriet, ka itin drīzi pārskrējies un uz vietas bijis beigts. Ganam akmeņa nemaz vairs nevajadzējis.