1. P.Š, no sava tēva-tēva Raunā.

Liela-meža tūlumā lāči nākuši bieži uz auzu tīrumu un ēduši tur auzas. Reiz viens saimnieks nopļāvis savu auzu lauku, kur lācis nācis ēst, salicis gubas tālāku no meža un par nakti sakūris gar mežmalu uguni, lai lācis nenāktu pie auzu gubām.

Kad nu no rīta gāši skatīties, vai lācis būs nācis pie auzām, tad neredzēši vair nevienas gubas tīrumā. Turpat tūlumā esot bīš viens linu mārks. Lācis iesviedis visas auzu gubas mārkā un uzmetis vēl akminus virsū.