2. No kāda L. Berziņa skolnieka Limbažos.

No sava tēva esmu noklausījies nostāstus par lāčiem. Lāči bieži nopostījuši veselas auzu druvas. Kad auzas bijušas nopļautas un sakrautas gubās, tad lāči nākuši pie gubām, sakampuši ar priekšējām ķetnām auzu klēpi un nesuši mežā. Tad pa mežu lācis gājis tik ilgi, kamēr visas auzas bijušas izbirušas. Tad viņš nācis atkal pie auzu gubām.

Lai varētu lāčus aizbaidīt, tad auzu tīrumā kūruši uguni. Pie ugunskura uztaisījuši biedekli cilvēka veidā. Otrā rītā ugunskurs un biedeklis bijuši sasvaidīti ar kokiem un akmeņiem, bet trešā rītā ugunskurs bijis pavisam izjaukts, bet biedeklis saplēsts.