Lapsa un zaķis.

M.Zaube Rīgā, Bērzkalnes krājumā.

Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam klāt un sāk ar to runāt, un abi iet uz priekšu.

Kad bija nogājuši kādu gabalu, zaķītis sāk šķaudīt. Vecis prasa: "Kas tev kait, laikam esi kur saaukstējies!"

Zaķitis pilns niķu saka: "Nezinu, kas te par smaku, nevar ne izturēt, kā lien degunā!"

Abi pabrīnās un iet tālak. Te atkal zaķītis šķauda un tā atkārtojas vairākas reizes, līdz kamēr arī vecītis sak šķaudīt un nospriež, ka gaļai nelaba smaka. Bet ko lai nu dara? Viņš mājā nedrīkstot tādu nest, vai šis nezinot līdzekļu, kā to smaku dabūt prom? Zaķītis pasaka, ka vajagot piesiet valga galā un vilkt līdz mājai pa zemi, tad būšot laba. Bet vecīšam nav nekāda valga klāt.

Te zaķitis ielec krūmā un pavēl, lai lapsa labi ātri palīdz no stādu vītnēm novīt valgu. Pēc kāda laika iznāk zaķītis no krūmiem ar lielu garu valgu. Nu piesien gaļu pie valga un velk, bet zaķītis pie gaļas klāt un solas, iešot nopakaļ, lai kads neno-griežot un mušas dzenāšot prom. Labi, vecītis ar mieru un tā iet tālāk.

Pa to laiku zaķītis piesien kādu akmeni gaļas vietā un ar gaļu aiziet mežā pie lapsas. Nogājuši kādu gabalu no ceļa, ap-sežas un sāk ēst, bet zaķītis iekodis saka, ka esot pilna mute smilšu, jāejot un jāpadzeroties, tad varēšot labāki ēst un aiziet, bet pārskrējis pāri kalnam, tūliņ atpakaļ un stāsta, ka esot pa-dzēris. Nu lapsa arī prasa, lai parādot ceļu uz avotu, šī arī iešot. Zaķītis sāk stastīt, lai tik iet, un rādīt. Lapsa iet un meklē, bet nekur nevar atrast. Zaķītis pa to laiku norok gaļu, nolauž garu rīksti un, sisdams un kliegdams, iet pretī lapsai, bet ieraugot lapsu, nosviež rīksti un, piegājis aizelsies klāt, stāsta, ka jābēg. Vecis atņēmis gaļu un vēl dzenoties pakaļ.

Abi biedri nu skrien prom, ko tik kājas nes. Velāk nospriež šķirties un griežas katrs uz savu pusi un aiziet, bet zaķītis iet ar riņķi uz savu gaļas gabalu un paēdis norok pāri palikušo un aiziet, bet lapsa nekā nedabūja, jo zaķītis visu izdarīja ar viltību.

Vecītis pa to laiku arī nokļuvis līdz mājām, bet paskatās — kas tas? — gaļas vietā akmens un nu tik viņš noprot, ka ir pie-vilts, bet nu ir par vēlu.