1. A.200. Ārnes Stukmaņos,Etn.I, 1891, 86 LP,VII, II,49, 1, 3a.

Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis, gluži nokusis, no- guris, no ganiem mājā un atradis suni mierīgi pakrēslā, dārzā kaņepēs guļam. Suņam guļot, ķeša bijusi atvērusies un no tās izkāries brīvgrāmatas gals laukā. Kaķis paslepen pievilcies, izrāvis suņam no ķešas brīvgrāmatu, uzskrējis ar to uz māju un tur jumta paspāmē noglabājjls dārgo laupījumu. No tās dienas suns savu brīvību zaudējis un tam nu jāejot kaķa vietā ganos, kamēr kaķis var brīvi dzīvot mājā. Tādēļ suns vēl vienmēr, līdz ko kaķi pamana, dodas tam pilnās dusmās rūkdams virsū, gribēdams savu brīvgrāmatu atņemt; bet līdz šim tas vēl nav izdevies, jo kaķis, no suņa bēgdams, uzskrien ātri vien pa pakšķi jumta paspārnē brīvgrāmatu apsargāt.