Zvēri un dažādas lietas ceļo.

1. A.2l0. J.Lācis 0kteniekos. LP,VII,11,33,3,1.

Gailītis ar vistiņu gribēja kopā ceļā doties. Gailītis taisīja skaistus ratus sarkaniem riteņiem, aizjūdza četras peles priekšā. Vistiņa ar gaili iesēdās ratos — aizbrauca, brauca, brauca, satika kaķi. Kaķis vaicā: "Kurp braukdami?" Gailis atbild: "Uz leišiem — slepkavu bedrl!" "Ņemat mani līdz!" "Labprāt! — sēdies vien virsū. Bet pakaļā tev jāsēž, priekšā vari nokrist. Tikal sargies, ka manus skaistos riteņus vien ne-notaisi!" Nu laida, ka putēja vien. Gabalu pabraukuši,satika dzirnu akmeni, to arī ieņēma ratos. Tad satika olu, to arī ieņēma. Tad pīli, to arī ieņēma. Tad kniepadatu, to arī ieņēma. Beidzot šujamu adatu, to arī ieņēma. Nu brauca, un brauca. Aizbrauca slepkavu bedrē, pats slepkava nebija mājā. Tad pelītes ievilka ratus vāgūzī, vista ar gaili uzlaidās laktā, kaķis ielīda krāsnī, pīle iemocījas namiņā, ūdens kublā, ola ietinās dvielī, kniepadata iespraudās krēslā, šujamā adata spilvenī, gultā, dzirnu akmens veldamies uzvelās nama augšā. Pārnāca slepkava, tas gāja, kā arvienu paradis, krāsns priekšā uguni pameklēt, bet kaķis, trakulis, pelnus, sprukstus, sabārstīja slepkavam acīs. Nabadziņš klupdams, krizdams izskrēja namā acis mazgāt, bet pīle applūdināja to ar ūdeni. Nu steidzās dvielī mazuliet noslaucīties, bet ola slaukoties iespraudās acī, ka vaimanas vien bija jasauc un sāpēs jāatkrīt krēslā. Atkrita krēslā, tur atkal kniepadata dūra. Nu iemetās sadurtais gultā, bet te nebija labāki: adata sabakstīja galvu. Tagad slepkavam aiz-degās dusmas — kā šautuve izspruka pa durvim laukā glābties kur citur; bet līdz pavēra durvis — plaukt! uzvēlās dzirnu ak-mens kaklā — nosita nabagu.

Piezīme. Šī Grimmu pasaciņa (41) ir ar "Skolas maizi" (l, 3) izplatīta tautā. Otru Grimmu variantu (10) ir vēl agrāki tulkojis J. Zvaigznīte (Pasa-ciņas priekš bērniem, II, 1861. 6). P.Š.