J. Bridaks Sodu Sesevē, A. Bīlenšteina krājumā. LP,VI, 102f.

Reiz suns nozaga gaļas gabalu un stiepa prom, ko nagi nesa. Kaķis, to paredzējis, poš pakaļ sunim atņemt. Skrēja, skrēja abi divi, uzskrēja kalnā un iesāka plūkties. Un kā viņi plūcās! Drizi viens apakšā, drīzi otrs; un kas tur asiņu iztecēja abiem: kā no avota lija pa kalnu zemē. Bet redzēsim gan, cik īsti asiņu satecēs?