Gailītis un vistiņa.

1. J.Adiņš Nogalniekos. LP,V,M. A5,D,75.

Gailītis ar vistiņu bija aizgājuši riekstot. Gailītis uzkāpa legzdā, pašā galotnē; vistiņa palika apakšā gaidīt, Gailītis norauj vienu riekstu — nosviež zemē, norauj otru — nosviež zemē; kā sviedis trešo —vistiņai acī iekšā. "Kad tevi nolāpāmais!" gailītis sabīstas, "tik aplami man sen nav nogājis." Bet vistiņa to nemaz nedzird: kliegdama uz mājām prom. Satiek kungu. Kungs prasa: "Ko tad nu bļauj?" Tā un tā: "Kā svieda rlekstu — iedrāza acī." "Kas svieda?" "Gailītis svieda, gailītis!" "Nu tu debess brinumi! Kur viņš palika? Lai nāk uz muižu!" Gailītis atnāk muižā, kungs pretim: "Ko tu tur svaidies? Kālab izgāzi vistiņai aci?" "Es jau negāzu! Uzkāpu legzdā riekstot, legzda uz reizi sa- kustējās un tā rieksts acī iekšā." "Vai tā bija? Nu, labi! lai tad nāk legzda uz muižu!" Legzda atnāk, kungs pretim: "Kāpēc kustējies un ietrieci vistiņai riekstu acī?" "Es jau nebūtu kustējusies, bet ače, kaimiņa kaza grauza man mizu, ko tad darīšu." "Nu, labi! lai tad nāk kaza uz muižu!" Kaza atnāk, kungs pretim: "Saki man, kālab grauzi legzdai mizu?" "Vai es būtu grauznsi? Bet gans jau neganīja mani nemaz, ko tad darīšu?" "Sauc tad to ganu uz muižu!" Atsauc ganu, kungs pretim: "Vadzi, saki man, kālab nenoganīji kazu? Lūk, kāda tā legzda izskatās!" "Are! es jau būtu noganījis arī, bet saimniece piekrāpa: ap-solīja raušus līdz dot, bet Dievs pieņēma, paliku neēdis." "Labi! Kur tā saimniece? lai nāik uz muižu!" Saimniece atnāk, kungs pretim: . "Pateici man, kālab nedevi ganam raušus lidz?" "Nedevu! kā tad nu nebūtu devusi, bet, kungs mīļais, man , jau nošāvās greizi: cūka, maita, izēda raugu — palika necepti." "Nu, lai tad cūka zin par to aci!" kungs atteica un ar to bij diezgan.