2. L. Johansone Rīgā, A. Bērzkalnes krājumā.

Kādreiz gailītis teicis vistiņai: "Iesim riekstot, uz kalniņa ir pilna lazda ar riekstiem." Vistiņa atteikusi: "Iesim!"

Un abi aizgājuši. Gailītis uzkāpis lazdā un vistiņa apakšā gaidījusi. Te rieksts, krizdams zemē, ieskrējis taisni vistiņai acī un acs ārā. Ko nu? Vistiņa nu iet pie kunga sūdzēt. Kungs sauc gailīti, kādēļ vistiņai aci izsitis. Gailītis saka: "Es jau neesmu vainīgs, kāpēc lazda kustējās?" Iet pie lazdas, tā saka: "Kāpēc kaza manu mizu grauza?" Iet pie kazas, tā saka: "Kāpēc gans mani neganīja?" Iet pie gana, tas saka: "Es jau būtu ganījis, bet saimniece apsolīja dot raušus līdzi, bet nedeva!" Saimniece saka: "Es jau raušus būtu izcepusi, bet pagāna cūka izēda mīklu!" Atnāk cūka un sāk stāstīt savas vainas. Kungs vairs nevar noklausīties un kliedz: "Ejta ratā ar visām savam vainām! Cūka beidzamā, lai samaksā par aci!"