Gailītis un vistiņa.

3. St. Uļanovska no Rēzeknes apkārtnes. Lotysze lnflant Polskich, Kraków 1891, 15.

Gails ar vystu rīkstūs guoja. Vysta soka: "Gaileits, bruoleits, kuop tu lozdā!" Gaileits soka: "Vystjeņ, muosjeņ, kuop tu lozdā!" Vystieņa soka: "Na, gaileit, bruoleit, kuop tu lozdā!" Gails īkuopja lozdā i škiņ rīkstus. Vysta prosa: "Gaileit, bruoleit, nūsvīd maņ!" Gaileits nūsvīdja, tyka jei par actjeņu i izsyta jei actjeņu. Nu skrieja vystjeņa iz saiminīku žāluotūs: "Gails maņ actjeņu izsyta!" Atīt saiminīks: "Gaileit, kam tu munai vystai aci izsiti?" A gails soka: "Kam ta lozda munys biksis plēsja?" Saiminīks soka: "Lozda, lozda, kam tu gaiļam biksis plēsi?" Lozda soka: "Kam ta koza munu myzu grauzja?" Salminīks soka: "Koza, koza, kam tu lozdai myzu grauzi?" Koza soka: "Kam ta vylks munu bārnu ēdja?" Saiminīks soka: "Vylk, vylk, kam tu kozas bārnu ēdi?" Vylks soka: "Vai ta muns čūksts [mute] ar maulam aizmauleits? Ēžu, i ēsšu!"