Gailītis un vistiņa.

4. J. Stūpons Preiļos, B. Spūļa krājumā.

Gailīts ar vistiņu nūguoja uz mežu rīkstūs. Gailīts īkuopja augš lozdā, a vistiņa palyka zemē. Gailīts nūruovja lelu čeči rīkstu un svīdja zemē, taišņi vistiņai uz galviņas. Vistiņa suoka klīgt: "Ka-ka-ka! Ka-ka-ka!" Gailīts soka: "Kas tev vistiņ? Kas?"

"Kaķīts galviņu pasyta", soka vistiņa. "Kaķīt, kaķīt, kam tu galviņn pasiti?" Kaķīts soka: "Kam tā lozda yuzas [ūzas] puorplēsja?" "Lozda, lozda, kam tu yuzas puorplēsi?" Lozda soka: "Kam ta kozas apgrauzja?" Gailīts soka: "Kozas, kozas, kam jyus apgrauzēt?" Kozas soka: "Kam ta goni naganēja?" Goni soka: "Kam ta muote kukulīša nacepja?" Gailits soka: "Muot, muot, kam ta kukulīša nacepi?" Muote soka: "Kam ta cyukas meikli apēdja." Gailīts soka: "Cyuk, cyuk, kam tu meikli apēdi?" Cyuka soka: "Kam ta vylks syvānus apēdja?" Gailīts soka: "Vylk, vylk, kam tu bārnus apēdi?"

Vylks soka: "Var byut muna golva ar mauli mauļota, ūksts ar eilynu dūrts, ka es tovus bārnus ēžu."