1. A. Foege Jelgavā, A. Bīlenšteina krājumā, H. Bīlen- šteina "Tiermärchen" 8. LP. Vl, 51. AŠ, II, 19a.

Kāda vistiņa dzīvoja ar runci kopā, uz lauka, un bija lieli draugi. Te vienreiz atnāk lapsa pie vistiņas, lai dodot sveci, jo viņas bērns esot dikti slims. Vistiņa iedeva. Bet lapsa vēl lūdza, vai nevarot viņu pavadīt? Labi! Vistiņa pavadīja. Bet nu parnāks runcis, atron durvis aizslēgtas. Viņam tūliņ prātā: "Citādi nav, lapsa vistiņu paņēmusi!" Neko vairāk — tuliņ aizsteidzās uz lapsas dzīvokli un parveda atkal vistiņu atpakaļ. Otrā dienā runcis atkal aiziet pa lauku medīt. Pārnāk mājā, durvis ciet kā ciet. Ko nu? Nu aizgāja uz klātāko pilsētu, nopirka fijoli, mazu cirvīti, paņēma līdz ir savu beņķīti, nosēdās lapsas dzīvokļa priekšā uz beņķīša un sāka spēlēt. Spēlēja, spēlēja — mazais lapsēns jau iekšā padzirdēja un lūgšus lūdzās māti, lai izlaižot muzīķi paklausīties. Labi! Bet lapsēns vairs atpakaļ neatnāca, jo runcis bija nocirtis ar cirvīti šim galvu. Nu gāja otrs lapsēns pirmajam pakaļ: bet tam tā pati liksta. Un tā runcis visas lapsas apslānīja. Beidzot tad iegāja alā, paņēma vistiņu un pārveda mājā.