Kaķis kauj lapsēnus.
4. L. Ivanovskis Daugavpils Kapiņos, N. Rancāna krājumā.
Vīnai lopsai beja četras meitas: vīna Marija, ūtra Darija, treša Lemesnīca, caturtā Kolps. Vīnu reitu, kad lopsa ar sovom meitom cepe bļinus un gaļu, atguoja kačs un nūsāduos pi lopsas ustobas uz akmiņa. Kačis, saūdis taidu lobu smordu, ari īgribēja ēst. Sysdams ar vasarīti uz akmiņa, jis suoka dzīduot dzismi: "Lopsai beja četras meitas: vīna Marija, ūtra Darija, treša Lemesnīca, caturta Kolps." Šei dzīsme lopsai ļūti patyka un viņa sacēja uz sovom meitom: "Kas tur tik šmuki dzīd?" Meitas ari breinuojuos par tū, ka vysur zina viņu vuordus. Lopsa syuta sovu meitu Mariju, lai izīt un pasaver, kas tur dzīd. Viņa arī izguoja, bet kačis, paķēris vasarīti, syta meitai par pīri. Viņa pakryta uz zemes un nūmyra, bet kačis pajēme viņu, aizvylka aiz ustobas un suoka otkon dzīduot sovu dzīsmi: "Lopsai beja četras meitas: vīna Marija, ūtra Darija, treša Lemesnīca, caturtā Kolps." Lopsa nu syuta ūtru meitu Dariju: "Ej, meit, pasaskot, kas tur dzīd, un pasouc Mariju!" Darija izguoja, bet kačis, saķēris vasarīti, tyulin nūsyta viņu, tad sāduos uz akmiņa un dzīduoja tuoļuok sovu dzīsmi. Tagad lopsa syuta sovu trešū meitu Lemesnīcu, socīdama: "Ej, pasaskot, kas tur tik šmuki dzīd, un pasauc ari Mariju ar Dariju!" Kad Lemesnīca izguoja klausītūs, kačis ari šū nūsyta un turpynoj sovu dzīsmi: "Lopsai beja četras meitas: vīna Marija, ūtra Darija, treša Lemesnīca, caturta Kolps." Nu lopsa syuta ar dusmem sovu caturtū meitu Kolpu un soka: "Ej, pasaskot, kas tur dzīd, un posauc tuos treis rogonas, kas varbyut, izplātušas mutis, klausuos, bet nadūmoj vairs īt uz ustobu!" Kačis nusyta ari Kolpu, kas taipat izguoja dzīsmi klausītūs, tad pīguojis vēl tyvuok pi ustobas, suoka vēl skaistuok dzīduot. Nyu lopsa, salykuse bļinus ar gaļu uz golda, guoja paša sovu meitu saukt. Tikkū viņa izbuoza golvu par durovu, kai kačis ar vasarīti paukš! viņai pīrē. Tad kačis savylka lopsu un viņas meitas vīnā gubā un īguoja pots ustobā. Atrodis uz golda salyktus bļinus ar gaļu, viņš stypri paēde un pījēme vēl leidz uz muojom.