5. T. Beča Preiļu Byndarines novadā, B. Spūļa krājumā.

Aizguoja kačeits un gaileits uz mežu. Jī tur atroda ustubeņu un suoka dzeivuot. Kačeits aizīt meža medeibuos. Gaileits izlāc uz lūga. Verās, ka lopsa zalta ragaveņuos vyzynuojās. Jam gribīs pasavužinuot. Jis izlāc uz klindža [kliņķa], attaisa durovas un aizīt da lopsai. Lopsa soka: "Sēst vydā, gaileit, es pavužinuošu." Gaileits īsāst. Lopsa pavalk nu kolna uz leju un valk uz sovu olu. Gaileits klīdz, klīdz. Izdzierst kačeits i atskrīn. Lopsa pa-laiž gaileiti un jī obi aizīt uz ustubeņu. Kačeits vēļ taisas medeibuos un soka gaileišam: "Nyu es īšu uz mežu ļūti tuoli, bet tu naej vairs uorā. Lopsa tevi var sagyut un es nadzierdēšu, lopsa tevi apēss." Kačeits aizguoja, izgrīzja stabuleiti un lelu vāzu un medēja. Gaileits, vīns palicis, izlēcja uz lūga. Lopsa otkoņ atbraucja ar zalta kamaneņom un sauc gaileiša: "Ej šur, bruoleit, gaileit!" Gaileits izlāc uz klindža, durovas atsataisa un jis aizskrīn da lopsai. Lopsa, vēl taipat, nūvalk reizi nu kolna un valk uz sovu olu. Kačeits atīt ar stabuleiti un vāzu, verās, ka gaileiša nav Jis dreiži aizīt uz lopsas olu un stabulej. Lopsa syuta sovu meitu īt pasaviertīs, kaidi tur svuoti sabraukuši. Lopsas meita kai izīt, tyuleit kačeits ar vāzu jū nūsyt un otkoņ stabulej. Lopsa gaida, gaida navar sagaideit. Syuta ūtru meitu — īt pasaviert(īs), kaidi svuoti tur atbraukuši. Tei izīt. Kačeits nusyt ari ūtru meitu. Lopsa gaida, gaida navar sagaideit. Jei īt poša. Kačeits nūsyt ari pošu lopsu. Tūlaik īīt olā un verās, ka atnasta skovuorda [krievu crjdjhjlf,panna] iz [uz] kuo gaileiti izcept un iztreits nazis, ar kū nukaut. Kačeits ar gaileiti nūnas nusystuos lopsas uz sovu ustubeņu nn jī dzeivoj vēļ šūdīņ.