8. K. Mačulāns no vecmātes Dārtas Miezītes, Gulbenē. LP, VII, II, 33, 5, 1.

Vienā pirtī dzīvoja gailis ar kaķi. Kaķis gāja katru dienu medīt, gailis palika mājās. Te vienu dienu, tikko kaķis aizgajis, klauvē pie durvīm. Gailis atver, ienāk ragana istabā. Gan šis steidz durvis laikā vēl aizcirst, bet ragana vienā lecienā iespruka istabā, ķerstīja, ķerstīja gaili — noķēra, bet gailis stipri brēca. To sadzirdēja kaķis — tas nebija vēl tālu aizgājis — un izglāba gaili no raganas nagiem. Rītā aiziedams, kaķis stipri piekodināja gailim neviena istabā nelaist, jo šis tagad iešot tālu, tālu un nedzirdēšot brēcienu. Gailis apņēmās paklausīt. Bet līdz kaķis gabalā — ragana mīkstu mēli tik želīgi lūdzās, ka gailim palika žēl un viņš, muļķis, atvēra durvis. Atvēra durvis, noķēra gaili, aiznesa uz savām mājām. Gan brēca gailis, gan aicināja biedru, bet tas bija tālumā, nedzirdēja. Atnāca vakars, kaķis pārnāca no medības — gaiļa nekā. Rītā kaķis piecēlies, paņēma savu kokli, aizgāja uz raganas māju — koklēja ārpus durvim drīzi līksmi, drīzi sēri. Ragana, to izdzirdējusi, pasauca savu vecāko meitu, iedeva tai rausi, lai iznesot koklētājam. Iznesa — klausījās jaukās skaņās, iesāka diet. Tad kaķis paķēra āmuru un iesita raganas meitai tik stipri pa pieri, ka bija uz vietas pagalam. Uzsēdies raganas meitai virsū, koklēja atkal. Ragana, nevarēdama sagaidīt savu meitu, pasauca otru meitu, iedeva divi raušus, lai iznesot koklētājam. Iznesa—klausījās, klausījās jaukās skaņās, iesaka diet. Tad kaķis paķēra āmuru, nobendēja ir otru raganas meitu. Ragana gaidīja meitas, dzirdēja tik jauki koklējam, gāja raudzīt pati. Izgāja, meitas neredzēja, kaķis ar āmuru uzsēdies abām meitām virsū. Klausījās, klausījās jaukās skaņās — iesāka diet. Bet kaķis paķēra āmuru, iesita dejējai tik stipri pa pieri, ka bija uz vietas pagalam. Nu kaķis iegāja raganas istabā, atrada savu gaili jau izceptu podā, uz galda. Kaķis, izkoklējies labi, sēdās pie galda un apēda savu gaili visu, itin visu. Visu gan apēda, bet kauliņus salika pa kārtai uz galda citu pie cita, kā klājas, un nu pūta, pūta tik ilgi, kamēr gailis atdzīvojās.