Par brīnum lielo gaili.

3. Fr. Mūrnieks Kroņa Lejas Kurmos. LP, V, 79, 1.

Gailis satiek lāci un vaicā: "Kur iedams?" "Eimu galu meklēt." "Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu." "Rij!" Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un vaicā: "Kur iedams?" "Eimu galu meklēt." "Ai, vilciņ, labāk tevi dzīvu norišu."

"Rij!" Un gailis norija vilku. Vēlāk satiek vanagu un vaicā: "Kur iedams?" "Eimu galu meklēt." "Ai, vanadziņ, labāk tevi dzīvu norīšu."

"Rij!" Gailis norija vanagu, aizgāja muižā, notupās uz vārtiem un dziedāja: "Ķikerikū! es šo muižu izpostīšu." Kungs sadusmojās par tik nekrietnu dzismu un iemet gaili putnu kūtī. Bet naktī gailis atrij vanagu, izspļauj pie putniem: vanags saplosa visus kunga putnus. Gaismā kungs nāk gaili skatīties, gailis aprij atkal vanagu, izlaižas pa durvim un dzied vārtu galā: "Ķikerikū! es šo muižu izpostīšu!" Kungs sadusmojas par tik nekrietnu dziesmu un iemet gaili lopu kūti. Bet naktī gailis atrij vilku, izspļauj pie lopiem: vilks saplosa visus lopus. Gaismā kungs nāk gaili skatīttes, gailis aprij atkal vilku, izlaižas pa durvim undzied kā dziedājis vārtu galā: "Ķi-kerikū! es šo muižu izpostīšul" Kungs sadusmojas par tik nekrietnn dziesmu un iemet gaili zirgu stallī. Bet naktī gailis atrij lāci, izspļauj pie zirgiem: lācis saplosa visus zirgus. Gaismā kungs nāk gaili skatīties, gailis aprij atkal lāci, izlaižas pa durvim un dzied, kā dziedājis vārtu galā: "Ķike-rikū! es šo muižu izpostīšu." Kungs sadusmojas par tik nekrietnu dziesmu un liek muižas saimei gaili nokaut. Saime gūsta gūstīdama nekrietno gaili; bet gailis atrij lāci, atrij vilku, atrij vanagu un izspļauj saimē. Vanags nu ķēra, vilks gūstīja, lācis plosīja visu saimi; kungs vien atlika. Bet gailis noprasīja kungam: "Vai gribi mirt, jeb gribi dzīvot? Ja gribi dzīvot, būsi mans cūku un mans suņu puisis." Kungs atsacīja: "Labāk tavs cūku un suņu puisis, nekā tādā nāvē mirt." Un gailis nu palika muižā par kungu un kungs atkal par viņa cūku un suņu puisi.