4. A.Lerchis-Puškaitis Iecavā. LP,IV,15,2.

Viens pirknieks tura gaili, bet nemaz nedod viņam ēst. Reiz gailis saņemas un iet pats ēst meklēt. Uz ceļa gailis satiek lāci. Lācis prasa: "Gailīti, kur tu iesi?" "Ko tu gribi? esmu izsalcis, nāci, es tevi aprīšu!" Un gailis aprijis lāci. Pēc brīža satiek vilku. Vilks prasa: "Gailīti, kur tu iesi?" "Ko tu gribi? esmu izsalcis, nāci, es tevi aprīšu!" Un gailis aprijis vilku. Pēc brīža satiek lapsu. Lapsa prasa: "Gailīti, kur tu iesi?" "Ko tu gribi? esmu izsalcis, nāci, es tevi aprīšu!" Un gailis aprijis lapsu. Nu gailis noiet uz muižu, uzlaižas kunga jumta galā un dzied: "Es to kungu izpostīšu; es to kungu izpostīšu!" Kungs dusmās liek gaili pie zirgiem ievest, lai samītu. Bet zirgu stallī gailis iedziedas: "Kiķerikū! lāci, nu tev laiks!" Tūliņ lācis izsprāgst no gaiļa un apēd visus zirgus. Kungs sadusmojas un liek gaili pie vēršiem iesviest, lai nobadītu. Bet vēršu kūtī gailis iedziedas: "Ķikerikū! vilciņ, nu tev laiks." Tūliņ vilks izsprāgst no gaiļa un apēd visus vēršus. Kungs sadusmojas un liek gaili pie zosim iesviest, lai zostēviņi noknābtu. Bet zosu kūtenē gailis iedziedas: "Kiķerikū! lapsiņa, nu tev laiks!" Tūliņ lapsa izsprāgst no gaiļa un apēd visas zosis. Kungs dusmās liek gaili akā iesviest, lai noslīktu. Bet gailis izdzer visu ūdeni un nenoslīkst vis. Kungs dusmās liek gaili cept. Bet gailis iedziedās: "Ķiķerikū! ūdentiņ, nu tev laiks!" Tūliņ ūdens no gaiļa ārā un apdzēš visu uguni, ka nekur cept. Kungs dusmās liek gaili iesviest naudas kastē. Bet gailis aprij visu naudu, aizlaižas pie pirtnieka un dzied: "Ķiķerikū! naudiņ, nu tev laiks!" Tūliņ visa nauda izbirst no gaiļa un sabirst pirtnieka istabiņā. Pirtnieks nu bij bagāts vīrs un kopa gaili labi jo labi.