5. J.Eiķe Līvbērzē, A. Bīlenšteina krājumā. LP,VI,50,2. Vāciski atstāstīta H. Bīlenšteina "Tiermärchen" Nr. 4, piez.

Vienam kungam bijis gailis, kas skraidījis apkārt un nemaz pie vistām nestāvējis. Tad kungs viņu padzinis. Nu viņš gājis pa lielu mežu un saticies vilku. Vilks vaicājis: "Kūmiņ, kur tad tu iesi?" "Iešu pie aitām!" Vai nepaņemsi mani arī līdz?" "Kāpēc ne? Ieplētīšu šnābli, ielieni rīklē!" Labi. Pagājis atkal gabalu, saticies lāci. Lācis tāpat vaicājis. Gailis atbild: "Iešu pie medus stropa!" Lai ņemot viņu arī līdz. "Kāpēc ne? Ieplētīšu šnābli, ielieni rīklēl" Pagājis atkal gabalu, saticis lapsu; tai teicis, ka iešot pie zosim. — — — Paņēmis lapsu lai līdz, aizgājis uz vienu ķēniņa pili un dziedājis: "Mana pakaļa gudrāka, nekā ķēniņa galva!" (Beigums līdzīgs citiem variantiem.)

Piezīme. Visas iepriekšējās pasaciņas ir tikai varianti, kas tālāku atšķīrušies no citas pasakas, kur kungs noņem nabaga vīram brīnuma dzirnaviņas, kuras gailis atkal atdabūj atpakaļ (A. 565). P.Š.