1. J.Bankins "Šis un tas"II,1875,12.

Gailis, uz sētas tupēdams, redzēja pīli gāzelēdamies ejam uz dīķi. Viņš, gribēdams pīli izzobot, lēca no sētas zemē, gāja tai lepni blakām un uzpūties sacīja: "Ak tu nožēlojamā pīlīte! Kā liekas, tad gan tu nekad neesi bijusi par dancmeistaru!" Pīle, ne vārdu nesacīdama, gāja tālāku un iekāpa dīķī. Gailis nemācēja peldēt, un tādēļ palika dīķa malā, pīli vēl šā un tā izsmiedams. Piepēži šāviens sprāga vaļā, gailis pārbijies lēca gaisā un iekrita ūdenī. Tas nu slīkstot sāka pūlēties un mēģināja glābties. Viņš kaklu izstiepis spārdījās ar kājām un sita ar spārniem, ka žēl bija to uzskatot. Pīle nu it viegli un veikli peldēja apkārt slīkstošam gaiļam un sacīja: "Klausies, mīļais gailīt! Kā liekas, tad ta vis neesi viegls peldētājs! Es tev domu šo padomu: Nenicini un nezākā nekad citu, pirms tu labi nezini, ka tu visās lietās esi pārāks par viņiem!"

Piezīme. Šī pasaka ar savu morālisko pamācību liekas būt grāmatu fābula; bet tā kā J. Bankins ir to ievietojis starp tautas pasakām, tad var arī būt, ka viņš pats to ir mākslīgi apstrādājis. P.Š.