2. A. 227. Zamuēls Jankovskis Jelgavas apg., A. Bielenšteina kr. LP, VI, 102, i II.

Vienreiz pulka zosu pa pļavu lasījās. Tad iznāca lācis no meža zosis nokost; bet zosis pamanījās, iebēga kūtī. Lācis nokaunējās vien, iegāja meža atpakaļ. Zosis gāja otrreiz lasīties — iznāca vilks. Kā iznāca vilks, zosis atkal kūtī atpakaļ. Nu zosis trešreiz gāja lasīties — iznāca lapsa no meža un, ak tu zvērs! kur tā bija lunkana, aizlavījās zosim priekšā un nelaida kūtī atpakaļ. Kā nelaida atpakaļ, zosis ar lūdzamo talkā: "Mīļo kūmiņ, zelta kūmiņ! kod mūs kā kozdams, bet atvēli mirstamos pātarus noskaitīt!" Labi, lai skaitot. Un tad nu vecākais tēviņš iesāka skaitīt: "Ga, ga, ga, ga, ga, ga!" Citas zosis krīt ari barā: "Ga, ga, ga, ga, ga, ga!" Un, kad nu viņas pātarus beigs dziedāt, tad stāstīšu pasaku tālāk.