1. A. 236. 240. P.Š. no sava tēva-tēva Raunā.

Balodis esot agrāki zemē taisīš pērkli un dēš daudz olu; bet nu reiz lapsa izēdusi viņa olas. Vēl tagad balodis lieloties un žēlojoties: "Puspūru pautu piedēju, tukšs!" Dievs ari to dzirdēš un devis baložam padomu, lai taisot savu pērkli kokā. Balodis atbildēš, ka viņš nemākot kokā pērkli taisīt. Dievs sacīš, lai saucot pelēko stradu palīgā. Strads arī bīš ar mieru un sācis likt pērkļam kokus krustām un šķērsām. Balodis tikai sēdēš līdzās uz zara un skatījies. Kad pērklis bīš jau ietaisīts, balodis sācis akar lielīties: "Protu, protu, protu." Strads par to saskaities un uzsaucis baložam: "Dar' pats, dar' pats, dar' pats!" un aizlaidies spurkt projām. Nu balodis pats gribēš darīt savu namu tālāku, bet nemācēš. Bīš japaliek vie mierā ar strada ietai-sīto pērkli, un tur balodene varēsi iedēt tikai vair div olas.

Piezīme. Visvairāk gan esmu dzirdējis epizodes par daudz olām un lizda darīšanu atsevišķi, bet abas daļas stāv tik tuvu viena otrai, ka vairs nevaram droši apgalvot, ka tikai vēlāku būtu abas daļas savienojušās. P.Š.