2. P.Š. no sava tēva-tēva Raunā.

Vienā mājā kādā augstā kokā bīš uzvilkts starkas pērklis. Pavasarī tai pērklī nometušās divas starkas. Mājas puisis reiz uzkāpis tai kokā, izņēmis vienu starkas olu un ielicis zoss olu tai vietā. Kad starkas savas olas izperēšas, tad zosulēns ticis nogrūsts zemē.

Rudenī priekš projām laišanās tai mājā salaidies ļoti daudz starku. Veselas trīs dienas viņas lielā pulkā staigāšas pa laukiem apkārt, laidušās šurp un turp un plarkšināšas ar savim knāpim.

Kad nu starkas atkal aizlaidušās projām, tad atraduši vienu starku ar zirga astes spalvām vienā kokā pakārtu.