5. A. Oškalns Lindiešos. Etn. III, 1893, 9.

Reiz viens puisis pārmainījis starka pereklī zoss olas pret starka olām. Kad nu starka matīte izperējusi zosulēnus, tad sanācis tik daudz starku, ka ne izskaitīt nevarējuši. Starp tiem bijuši ari divpadsmit melno starku. Trīs dienas un naktis no vietas visi starki skaitījuši pātarus viena skaitīšanā. Pēc tam viņi izsvieduši zosulēnus no perekļa laukā, aiznesuši starka mātīti uz mežu un tur pakāruši, ievilkdami galvu žuburainā kokā. Tas puisis, kas olas pārmainijis, palicis mēms.