R. Tabine Bolvu Krasnogorkas ciemā

Guļbis dzeivuoja vīnā dīķa molā un peile ūtrā. Guļbjam palyka garlaicīgi un tys sagudruoja īt uz peili svuotūs [kr. cdfnm, precinieks]. Puormuovis dīķi, soka: "Peilīt, peilīt, palīc man par sīvu!" Bet peile lepnīgi atcārt: "Es tev, taidam garkakļam, lai palīku par sīvu? Ni par kū, meklēj cytas!" Aizkaunēts guļbis aizmuova prūjom. Te peilei tyka žāl, ka atraidīja guļbi. Dūmuoja, dūmuoja, kū darīt, un sadūmuoja maut uz guļbi, lyugt tū sev par veiru. Puormuovuse dīķi, soka: "Guļbīt, bruolīt, nasmuodēj manis, palīc man par veiru!" Bet guļbis lepnīgi paceļ golvu un atcārt: "Es tev, taidai strupkaklei, lai palīku par veiru? Ej prūjom, meklēj cyta!" Un peile aizkaunēta aizpeldēja uz sovu dīķa pusi.

Par laiciņu gulbis dūmuoja, dūmuoja un suoka žālot, ka atraidīja peili. Otkon sadūmuoja maut uz peili svuotūs. Puorpeldēja dīķi, stuoja pret peili un lyudzās: "Peilīt, nasmuodēj manis, nuoc man par sīvu!" Bet peile otkon lepnīgi atbiļd: "Es tev, taidam garkakļam, lai eju par sīvu? Brouc tuoļuok, meklej cytas!" Un otkon guļbis dūdas prūjom. Te peile pardūmoj un jai palīk žāl, ka atraidēja guļbi. Jei ot-kon maun par dīķi un lyudz guļbi par veiru; bet tys padzan peli prūjom. Tad pats puordūmoj un otkon maun uz peili svuotūs; bet peile tai pat atraida. Un juo stuostītu vysu, tad posokai nabyutu gola, jo guļbis bez gola svuotoj peili un peile guļbi, bet vēļ līdz šam nav precējušīs.