K. Ansons Dobeles Vētras Bičuļos, A. Bīlenšteina krājumā, H. Bīlenšteina "Tiermärchen" 14. LP, Vl, 54. AŠ, II, 58b.

Ērglis sagrāba zaķi un nejauki plosīja. Zvirbulis gaisā to redzēdams kā traks zaķi smej un mēdī, sacīdams: "Redz, Antiņ, kur nu stabulīte? Vai tu nevarēji pretī turēties? Vai tev nebija kājas ko bēgt? Tā nelgam jācieš, kas negrib ne kauties, ne bēgt, ne izsargāties." Zaķis vaidēdams atbildēja: "Ko es tev esmu darījis, kad tu vēl izsmiedams manu sirdi žņaudzi?" Bet patlaban vanags, no augšienes šaudamies, sakampa zvirbuli pašu un saknābāja.

Nu zaķis mirdams sacīja uz zvirbuli: "Tagad man nāve vieglāka, tāpēc ka Dievs tev, smejēj, ir atriebis."

Piezīme. Šo pasaciņu ir izplatījuši vispirms Stenders ar savu pasaku grāmatu (11) un vēlāku Šacs ar savu lasāmu grāmatu, bet tautas mutē viņa, kā liekas, nav iesakņojusies. Šis pats vienīgais piemērs ir gandriz vārdu pa vārdam norakstīts no Stendera. P.Š.