3. Fr.Upīte Gatartā, "Mūsu tautas pasakas"II,18. AŠ,II,81b. [Iesākums gluži tāds pats kā pirmā variantā.]

Vārna tūlin sacījusi: "Kārt vainīgo!" Krauklis gan gribējis tikai cietumā bāzt, bet tā kā tiesas priekšnieka tai brīdī nebijis klāt, nosprieduši sīli kārt tur, kur ar sadraudzējušies Vāczemē.

Kad nu veduši projām, ceplītis gājis sīlim pakaļ un vienā gabalā žēlojies: "Sīli kārs, sīli kārs!"

Te piegadījies tiesas priekšnieks un sacījis: "Ne sīli kārs nekā! Vai nu traki! vienas bābas žagatas dēļ gudru Vidzemes vīru kārs! Kas nu žagatu nepazīst? Tā jau tik tāda skraidule ir. Dzīsim to uz Vidzemi atpakaļ, bet sīli laidīsim, lai izbraucas pa Vāczemi." Tā sīlis paticis vaļām un visu ziemu izsērsies Vāczemē, bet žagatai bij jaapron ar Vidzemes ziemu. Piezīme. Pēdējais variants ir salikums no abiem pirmajiem, kuri arī agrāk bija iespiesti rakstos. Visi šie varianti tomēr nāk no viena apgabala un liekas saderam kopā. P.Š.